Jaunumi

Metodiskie norādījumi organizējot grupas biblioterapijas nodarbības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

2015-12-18

Sadarbība ar Borisa un Ināras Teterevu fondu "Biblioterapijas tehnoloģiju (metožu un tehnikas) izmantošanas metodikas izstrāde cilvēkiem ar īpašam vajadzībām rehabilitācijai" projekta ietvaros tika izstrādāta biblioterapijas metodika.

Metodiskie norādījumi organizējot grupas biblioterapijas nodarbības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Biblioterapija - īpaši koriģējoša ietekme uz klientu, ar speciāli izvēlētas literatūras lasīšanu, lai normalizētu un optimizētu viņa psihisoloģisko stāvokli.

Koriģējošā lasīšana no lasīšanas atšķiras ar savu virzību uz tiem vai citiem psihiskajiem procesiem, stāvokli, personas īpašībām:

izmaiņas - uz to normalizēšanu;

normālas - uz to līdzsvarošanu.

Koriģējošā ietekme lasīšanai izpaužas tajā, ka tie vai citi attēli un ar tiem saistītās jūtas, impulsi, vēlmes, domas, kas iegūtas ar grāmatu palīdzību, kompensē personīgo tēlu un priekšstatu  trūkumu,  aizstāj satraucošās domas un jūtas vai novirza tās jaunā virzienā, uz jauniem mērķiem. Tādējādi var mazināt vai pastiprināt ietekmi uz klienta jūtām, lai atjaunotu viņa dvēseles līdzsvaru.

Biblioterapijas priekšrocības ir: dažādība un iedarbības līdzekļu bagātība, iespaidu spēks, ilgums, atkārtojamība, intimitāte un citi. 

 

Telpas.

Telpām ir jāatbilst ES standartiem cilvēkiem ar invaliditāti. Darba vietām ir jābūt komfortablām un atbilstoši apgaismotām. Aprīkotu darba vietu akceptē ergoterapeits. Rīgā katrā rajonā ir Rīgas domes sociālā departamenta dienas sociālie centri.

Biedrība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām MOTUS VITA vada biblioterapijas grupas nodarbības sociālajā dienas centrā "Paaudzes", Ūnijas iela 49, Rīga, LV-1039

Mūsu prakse rāda, ka nodarbību efektivitāte pieaug, ja telpām piemīt mākslinieciska aura, t.i. tā ir piesātināta ar radošo garu. Biedrība cilvēkiem ar īpašām MOTUS VITA ir novadījusi vairākas grupas nodarbības „Happy Art Museum” telpās 

 

Transports.

Biblioterapijas organizatoriem sagatavošanās stadijā ir nepieciešams rūpīgi pārdomāt dalībnieku nogādāšanas iespējas uz nodarbībām un izstrādāt dalībnieku transportēšanas plānu.

Kur ir iespējams pasūtīt speciālo transportu:

- RP SIA "Rīgas satiksme" https://www.rigassatiksme.lv/lv/pakalpojumi/

- SIA «Volente Deo»  http://volentedeo.lv/

 

Nodarbību laiks.

Kā ir parādījusi prakse, tad visērtākais laiks biblioterapijas nodarbībām ir no 10:00 līdz 12:00 vai no 16:00 līdz 18:00

 

Personāls.

Lai organizētu biblioterapiju ir nepieciešams sekojošs personāls:

- Vadītājs, kurš izstrādā visas programmas plānu. Risinu telpu, transporta, nodarbību dalībnieku, nepieciešamā inventāra jautājumus, veic personāla atlasi un risina citus organizatoriskos jautājumus.

- Pasniedzējs jeb mākslas terapeits-biblioterapeits, kurš izstrādā nodarbību plānu sadarbībā ar psihologu un ergoterapeitu ņemot vērā nodarbību dalībnieku individuālās spējas. Nosaka nepieciešamo inventāru.

- Psihologs. Psihologa uzdevums pirmajos etapos – pārvarēt biblioterapijas dalībnieka mulsumu, viņa neizlēmību vai bailes no neierastām darbībām. Tālāk viņa uzdevums ir izveidot īpašu atmosfēru, kas veicinās nodarbības dalībnieka radošās spējas izpausmi.

- Ergoterapeits. Ergoterapeita uzdevums – palīdzēt nodarbības dalībniekam sasniegt maksimālu funkcionēšanas un neatkarības līmeni visos aspektos, neskatoties uz esošajām ierobežotajām fiziskajām spējām.

 

Biblioterapijas nodarbības.

Biblioterapija ieteicama pieaugušajiem ar problēmām personīgajā un emocionālajā plaknē, ko izmanto  individuālajā, gan arī grupu formā.
Grupu nodarbību formā biblioterapija papildus prasībām, kuras tiek ņemtas vērā, veidojot jebkuru psiholoģiskās korekcijas grupu, nepieciešama grupas dalībnieku atlase pēc erudīcijas pakāpes un lasīšanas interesēm.

Tiek sastādīta grupa no 5-8 klientiem un izvēlēti nelieli pēc apjoma darbi, kuri tiek lasīti grupu nodarbībās. Pēc tam notiek diskusija, kuras rezultātā tieka konstatēta grupas savstarpējo attiecību struktūra, noteikta grupas dalībnieku attieksme pret daiļliteratūras lasīšanu, mazāk lasošajem pamostas interese pret lasīšanu. Cilvēki, paužot savu attieksmi pret personāžiem, projicē savu attieksmi pret veselu virkni problēmām. Un tas ļauj viņiem runāt par savām problēmām netiešā veidā. Viena no biblioterapijas funkcijām ir papildus materiālu diskusijām sniegšana. Biblioterapija var kalpot arī kā netieša diagnostikas metode.

 

Galvenie biblioterapijas nodarbību etapi:

• Motivācijas posms:
1. ievada motivēšana nodarbībām;
2. mērķa noteikšana un mērķa pieņemšana.
• Pamata iepazīšanas posms:
1. grāmatu lasīšanas laika nodrošināšana;
2. pārdomu laika nodrošināšana;
3. diskusiju vadīšana vai dialoga organizēšana, jautājumu izmantošana, kas lasītājus noved pie burtiskas informācijas izpratnes, praktiskas piemērošanas, analīzes, sintēzes un šīs informācijas izvērtēšanas.

 

• Pārdomu posms:
1. biblioterapijas procesa efektivitātes novērtēšana, analizējot lasītāja psiholoģisko stāvokļi;
2. lasītāja pašnovērtējums.

atpakaļ